MOVING THE GREAT HARDON
sākumā likās, ka Soundarcade jau spēlē un nodomāju, ka kļuvuši man sirdij tuvāki (zemais grūvs, haha), bet izrādījās, ka Tesa. tomēr paši arī nebija zemē metami, nezinu, cik tur Mitago meža, bet psichodēlija sita augstu vilni. tīkamo pēcAvotielas noskaņu iespaidā pat iegādāju otrā albuma kreklu (pēdējo), jo koks, acs bija tikai džeku izmērā, cmukāks par jaunā albuma kreklu un es jau sen gribēju beidzot dot kādu ieguldījumu, pērkot merčendaizu, ko gandrīz nekad nedaru (izņēmums ir MJR, kur bezmaz obligāti ir jāiztērē visa mana izmainītā valūta). vakars noslēdzās ar to, ka aizmirsu, kura no pieturām ir paredzēta manam mikriņam, jo nistagms bija ļoti dāsns. vēl atliek pieminēt lieliskās projekcijas visapkārt - varēja grozīties un ahujetj uz nebēdu. Tesas filma gan vietām bija totāls Mitago mežs.