kara māxla
dažu notikumu iespaidā atcerējos, kā mani pagājušogad gribēja piekaut sievišķis. likās zemiski, jo dūres, manuprāt, jāvicina tikai tad, ja neproti troļļot. ja reiz esi nonācis pie tāda aizvainojuma, ka racionālais izslēdzas, viss, istabā gandrīz pilnīga tumsa, ietroļļo, raudi stūrītī, piedzeries, bet nepazemojies, nerādi taču naidniekam savu vājumu, tas ir, neprasmi savaldīties. tam vajadzētu darboties tīri instinktīvi, citādi - kā jau teicu, racionālais izslēdzas. turklāt es neesmu vis ar pliku roku ņemama un cīņā ar meiteni, visticamāk, uzvarēšu.
bet runa jau nav par manām kaujām (arī vēl pirms ~3,5 gadiem pat iepļaukāju zazis tā, ka brilles aizlidoja), karot arī man vēl ir jāmācās, un labāk vispār to darīt tikai simboliski - bez fiziskas vardarbības un par idejām, ja liekas, ka vajag.

(negribu bēres šogad)