Tales of the Glass Flower - Atziņas.
cyrain
[info]cyrain
Add to Memories
Tell A Friend
Atziņas.
Un viss, ko mēģināju par līdzsvara meklēšanu sev un apkārt pateikt, šķiet, bijis vien vēl viens saprotamais, sarežģītais (pārprotamais, apmaldāmais).

Es baidos pieņemt siltumu no cilvēkiem. Jo baidos, ka nākamreiz gribot, vairs nedabūšu.

Baidos, ka atļaujot sev gribēt un paņemt vienreiz, jau nodaru sev pāri, jo vienreiz ļauto gribēšu vēl. Labāk lauzt sevi liedzot gribēt un pašpietiekamību meklējot, nekā ciest aukstumu, kuru nevienam no malas nav pienākums aizpildīt. Tikai pieradinātais taču ir atbildīgs par pieradināšanu. Tikai lapsa, kas ļāvās, ne mazais princis, kas tikai padalījās tajā, kas viņam bija. Nav ko asaras liet par atbildību - vienkārši nevajag būt lapsai.


Vēroju cilvēku, kas savu labumu, siltumu, uzmanību tik ļoti viegli ar rokas mājienu šeit, sveicienu citur - izdala tā aši, visapkārt. Citam iedod atpazītu klātbūtni, citam ko tik personīgi trāpīgu, ka grūti nenoticēt, ka iedotais nebija, kas īpašs, personisks un turpinājumu i sološs, i paģērošs. Grūti noticēt, ka tas tikai glāsts pasaulei, izdalot to kas ir, tur kur sanāk, pilnā pārliecībā, ka tad, kad vajadzēs sev - tāpat nobrauks ar roku pasaulei pāri un pagrābsies siltuma no visiem tik, cik vajag un ka zi, vēl pāri paliks.


Viegli, brīvi, nepiespiesti... Tas ir tas 'Vienkārši būt'? Tā ir tā 'siltuma pietiks vienmēr' pret manu 'siltums ir jānopelna'?Lūk to es nemācēšu. Un nezinu, vai ir vērts iemācīties - pārāk svarīgi man ir zināt, ka es esmu es un tieši es. Nevis kaut kāds 'viens no' kas tā nu sanācis, ka pa rokai pagadījies.Žēl vienīgi, ka nespēju to ieraudzīt kaut vai tieši gadu atpakaļ. Daudz sāpīga būtu sev izdevies aiztaupīt.

Lai gan... tas bija lidojums.Pat ja tikai līdzi-lidojums, tomēr Lidojums. Pat ja tur patiesībā nekad nekā mana nav bijis, tikai tāds, blakusesošajam pār malām līstošais uzbiris.

Pat tad, ja neatbildēts siltums dedzina, kropļo un sāp.

Lai gan sāpīga, tā bija mācība, ka ir, kas var arī tā.
Comments
mat From: [info]mat Date: June 22nd, 2008 - 07:19 pm (.)
Visgrūtākais ir nebaidīties.
Tikpat labi var pieņemt šo siltumu, taču paturēt prātā, ka šāds siltums ir tikai kaut kas pozitīvs.

Man liekas, ka svarīgi ir uzstādīt atbilstošu sajūtu līmeni. Uzstādīt, ka neatbildēs siltums nav nekas slikts, bet atbildēts ir kaut kas ļoti labs.
cyrain From: [info]cyrain Date: June 22nd, 2008 - 10:15 pm (.)
Ir ļoti grūti vienlaicīgi ņemt brīvi un likt sev negaidīt.
mat From: [info]mat Date: June 23rd, 2008 - 01:00 am (.)
Varbūt var specificēt precīzāk, jo man tā īsti nepalika skaidra šī doma?
cyrain From: [info]cyrain Date: June 23rd, 2008 - 01:36 am (.)
Redz, nevar jau tā īsti pieņemt, neatzīstot, ka tas tiešām aizpilda
kaut ko, kas trūcis. Vismaz tajā brīdī.

Bet tad, citreiz atkal kaut kas noticis, līdzīgs trūkums ir sajuties -pie tam kaut kur dziļi liekas, ka darīji visu to pašu ar ko nopelnīji labumu pagājšreiz un pat vairāk.. Tikai šoreiz vairs pretī nekā nav un paliec ar to savu.. tukšumu vai? To pašu, ko pirms tam atzini, lai varētu vienkārši pieņemt, ko dod, parādā nejūtoties.

Neviens jau tur nav vainīgs, nu nav jau tur nekas tāds nopelnāms. Zinu tak.
Vainīgais sāpē ir tikai pats. Par nepašpietiekamību.


"Slikts", "labs" te nav salīdzinoši lielumi, kam varētu uzstādīt atskaites punktu kā iepatīkas. Tās ir ļoti konkrētas sajūtas, nevis kaut kā novērtējums.
mat From: [info]mat Date: June 23rd, 2008 - 12:28 pm (.)
Man liekas, ka šobrīd raksti tā visai saraustīti un man vismaz ir pagrūti izsekot līdzi domu gājienam.

Es pārfrāzēšu pirmajā komentārā pausto, lai būtu skaidrāk.
Es jau arī saku, ka vajag pieņemt konkrētā brīdī to, kas ir pietrūcis un kas aizpilda. Tas ir ļoti normāli.
Es tikai saku, ka nākamajā reizē nevajag paļauties, ka atkārtojot darbības, šis te labums atkal tiks nopelnīts. Ja tu pieņem, ka labums visdrīzāk netiks nopelnīts, tad sāpe diez vai būs liela. Tu darīji visu to pašu, centies, bet labumu nenopelnīji, nekas, vajag censties atkal un gan jau arī kaut kas sanāks.
cyrain From: [info]cyrain Date: June 25th, 2008 - 12:16 am (.)
Tas, ko mēģināju pateikt bija, ka sāp ne tik daudz tas, ka nenopelnīts, bet tas, ka ir tukšums, kuram redzi tikai vienu aizpildīšanas veidu.... Laikam jau arī tur tā vaina.

To, ka nevajag gaidīt es zinu un šķiet vienmēr esmu zinājusi. Bet tā zināšana beidzas ar tādu, zini, vardarbību pret sevi un emocijām.
mat From: [info]mat Date: June 25th, 2008 - 07:10 am (.)
To es kaut kā nesaprotu, ka tukšumam ir tikai viens aizpildīšanas veids.
cyrain From: [info]cyrain Date: June 22nd, 2008 - 10:54 pm (.)
Un vispār... kaut kādā līmenī jau es to daru. Bet tas prasa daudz paškontroles, un tās pietiek ne vienmēr.
8 domas atstātas || Piebilst?
Te raksta
Cyrain
User: [info]cyrain
Name: Cyrain
calendar
Back March 2011
12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
2728293031
***
   "This is a place where the dying come in hopes of winning life. We don't get many immortals."
   "I seek a different prize," the Immortal said.
   "Yes?" I prompted.
   "Death," he told me."Life. Death. Life."
   "Two different things," I said. "Opposites. Enemies."
   "No," said the Immortal. "They are the same."