Man liekas, ka šobrīd raksti tā visai saraustīti un man vismaz ir pagrūti izsekot līdzi domu gājienam.

Es pārfrāzēšu pirmajā komentārā pausto, lai būtu skaidrāk.
Es jau arī saku, ka vajag pieņemt konkrētā brīdī to, kas ir pietrūcis un kas aizpilda. Tas ir ļoti normāli.
Es tikai saku, ka nākamajā reizē nevajag paļauties, ka atkārtojot darbības, šis te labums atkal tiks nopelnīts. Ja tu pieņem, ka labums visdrīzāk netiks nopelnīts, tad sāpe diez vai būs liela. Tu darīji visu to pašu, centies, bet labumu nenopelnīji, nekas, vajag censties atkal un gan jau arī kaut kas sanāks.