Globuss


Dažkārt ir tāda sajūta, ka šeit viss grimst un visi bēg prom. Mēnesis pēc mēneša, ik pa brīdim nākas kādam nomainīt adresi adrešu grāmatiņā no LV uz UK, Īriju, Vāciju, Norvēģiju, daže Argentīnu. Aizvien vairāk cilvēku, ar kuriem senāk itin bieži tikies, tagad Tev šad un tad uzpeld skype ar jautājumu "kā Jums tur Latvijā?". Esmu pat ievērojis, ka daudzi kopš aizbraukuši, sāk nemīlēt Rīgu. "Aj Rīga tāda un Rīga šāda". Bet Rīga viņus visus ir izveidojusi.

"Rīga ir mans otrais tēvs un otrā māte,
Tāpat arī Tev, ne velti esam brāļi".

Dažkārt iedomājos, cik labi būtu visus pazudušos atgādāt atpakaļ, kā tajā anekdotē par Džinu un krievu/amerikāni/vācieti. Jo man sāk apnikt, ka visi vienkārši pazūd. UK (vismaz Londona) vispār ir pazušanas pērle, kā kāds uz turieni devies, tā pat internetā grūti sazīmēt. Citādi man tiešām pašam nekas cits neatliks, kā doties prom, jo šeit jau vairs nekas nebūs palicis.