Laiks apstājas
šajos brīžos lidoju zemu, un tikai naktīs,
pazudis no radara, tā lai nespīd acīs
šodien vienalga, bet rīt tev nāksies atzīt,
ka piepildīju to, ko reiz tev sacīju

ja esi nācis, pār manu dzīvi lemt,
es tev saku, ej citur savu laimi tvert,
es tev nedodu, neko no tā ko varētu dot,
par to, ko vēlāk noteikti nāktos nožēlot,

pieticis kļūdu, pieticis man sūdu,
pieticis to, ka saka man, ka dzīve rūda,
vienīgā patiesība ir tāda, ka tā ir rūgta,
un tava klātbūtne šeit nav lūgta, skaiti savas lūgsnas

dzīvo savu dzīvi vienā ciklā, lai sirds sitās,
meklē laimi nelaimē, bet es to daru citādi
otrā krastā, tur kur klusā centra kastaņi,
kur tinte melna, un laiks apstājas