Tā bija mana ideja par himnas maiņu. Latvijai vajag jaunu sākumu nevis dzīvot pagātnes rēga apskautai. Jāskatās uz priekšu un nedrīkst atskatīties. Latvija ir skaista, tikai cilvēki to padara neglītu. Gan valdība, gan arī saucamie upuri - paši iedzīvotāji.
Ja vēlaties optimismu pesimisma noskaņā, lūdzu - sūds sūdos negrimst. Ja mēs sevi spējam uzskatīt par sūdiem pasaules priekšā, tad mums nav jāgrimst. Mēs negrimstam, tā ir mūsu pašu radīta ilūzija.
Mums ir jābūt pateicīgiem par to, ka mums ir dots kaut kas tik skaists kā Latvija, bet ko mēs darām pateicības vietā? Piediršam to ar savu slimo domāšanu un attieksmi. Ir jāiemācās mīlēt, cienīt!
Mēs paši esam radījuši problēmas sev apkārt, viss ir tikai mūsu prātā, ar savu domāšanu par to, ko visvairāk nevēlamies, radam šo nevēlamo. Visvairāk to ietekmē veci cilvēki, kas praktiski dzīvo pesimismā un domā, ka nebija labi un nekad nebūs. Viņi paši sev ir atņēmuši spēku. Diemžēl skumjākais ir tas, ka mēs nespējam ietekmēt un mainīt viņu domāšanu. Žēl.