vakara pasacinja?staasts?ar turpinaajumu?
Pilsēta bija klusa un virs tās spīdēja zvaigznes. „Kā gan bagātie redz pilsētu?” Šī doma nemitīgi atgriezās Klaudija prātā. Viņš pasauli redzēja kāda tā bija – ar dienu un nakti, kokiem un bezpajumtniekiem… Bet kā TIE? Klaudijs bija dzirdējis, ka viņiem viss ir spilgtos toņos, veco māju un koku nav, to vietā ir eksotiski augi un smalkas, augstas celtnes, bet galvenais, ka viņiem valda mūžīgā diena ar sauli… ilūzijas? Ar Klaudija gadā sadabūto naudu nepietiktu 15 minūtēm TO pasaules redzēšanai. Viņš to nemaz negribēja. Viņš necieta bagātos un viņu ilūzijas nespēja izprast. Nakts bija pārāk skaista, lai to nomainītu pret mākslīgo dienu. Kas gan lika TIEM aizmirst un izdzēst no viņu dzīvēm nakti?