Rīts ar spilgtu sauli un vasaras zilajām debesīm,cik gan parasti tas skan.
no rīta pamostoties šķiet,ka esi prožektoru ierāmēts.
Jā,protams "skaisti.saulains laiks man ļoti patīk",Tu teiksi - un es padomājusi teikšu,ka nekādas vainas jau tur nav,man taču patīk vasara.

Cik patīkami,kad pa telpu izskan perfektas un nesabojātas ģitāras melodijas un cita nekā nav,ja vien nav arī Tevis.tikai es un melodija.Protams "Tev ir kaķis",to taču Tu teiksi - un es to nenoliegšu.tikai reizēm viņš mazliet izgaist no manām domām,kad tur iesēžas laimīga vēja smarža.

Starp citu,es arī biju uz "Konstantīnu",nu,ja tā padomā,bija smuki,pat patīkami [varat daudz nerunāt par to,kas jums nepatika,es tāpat neklausīšos,jo,cilvēks jau parasti kopumā dzird tikai sevi.un vēl dažus]
"Mēs bijām",Tu teiksi...es daudz nedomātu,to taču es tik labi atceros.nu protams,bez Tevis es neietu.vai nav smieklīgi kad kāds ieķeras elkonī un izlaiž skatu caur pirkstiem?

Paskat,cik gan daudz mīlestības cilvēkiem ir nepieciešams,lai tie kaut ko sasniegtu.
"Es taču Tevi mīlu", jā,liekas,to Tu teiktu.un zini,man šķiet,ka es arī.