bloodflower ([info]cure) rakstīja,
@ 2004-09-07 21:21:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
don't expect me to cry
varbūt cilvēks ir pārstājis sevi žēlojot skumt par līdzpastāvošu skaistumu..
iestājas monologa vientulība.varbūt mēģinot to noslāpēt savtīgumā un ironijā viņš gūst daļēju baudu.reizēm dēvējot to par harmonisku dialogu.ar sevi?
bet tad uzrodas brīdis,kad viņš kaut ko sāk gaidīt no visas pasaules,lai gan reizē ne-no-viena.
kādēļ gan tā nesniedz brīnumainu ..bet atstāj pelēku vientulību lietainajās dienās pie tukšās palodzes.pārāk banāli un sarežģīti,bet kā tad to pateikt?

ilūziju kristāla pērlītes -
mierinoša rotaļa raudošam cilvēkam


pārspīlēta neuzmanība,neizteiktas sajūtas.bailes,bailes..no noraidījuma.un paralēli skatieni.tie..?


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]redeemer
2004-09-07 23:31 (saite)
iedomājies.
mani ar beizbola nūju rokās, koka.
es atvēzējos un...., Tu stāvi man tieši pretī.
sāpes Tu nejūti, jo sitiens nav īsts
es pasmaidu. ;)
brutāli izklausās.
tikai izklausās.
es centos, kā vienmēr nesanāca, viss tikai manā galvā. nesaprotami :D

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]cure
2004-09-08 00:48 (saite)
un es atsmaidu.
izklausījās tik labi,cik vajadzīgs,pat labāk.)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?