questo sogno finisce sempre
nebūs prelūdijas ziemassvētkiem,vai krītiņiem,vai ziemai.
pienāk brīdis,kad jūties pavisam nespēcīgs un miegains.. robota kustības.nav auksti,nav silti..
ēnas uz grīdas un basas kājas.

un tad tie cilvēki,skatās tevī un saka "tik izcila domāšana,tik ģeniāli" un tu nezini,kur likties,kapēc viņi tā saka.kapēc gan gribas nolekt no krimas klintīm,ja cilvēki saka ko tik ..

un tad,sēžot pie blāvajām naktīm jūti,ka esi pazudis..nelīdzēs hemingvejs,vai šekspīrs.tu vari sevi ierāmēt dali gleznā bet..
tad nav vairs svarīgi..paliec viens pret vienu,ar..
lasot dzejoli par sevi,miglains priekšstats par laimes smaidu,izgriestu no puķēm..
sapņojot par kaut ko,pamostoties raudot,nezinot par ko un vai tas,ko miegā dzirdi ir taisnība..
un tad pazūd vakardiena.

euphory dancing infatuated
break as frozen whisper.
absurd happiness in waste