slimnīca un 14.decembra dzejolis
viens no cilvēkiem kuru cienu,patiesi esmu pieķērusies un negribētu zaudēt.bet tā jau tas laikam ir.vecmāmiņai slimnīcā palicis sūdīgāk..tagad tādas šaudīgi vājas domas.bet smaids taču palīdz..es ceru

Man pie kājām
Sažuvuši ķirši.
Pretējā logā ilgas,
skrāpē jasmīnu pasakas.
Izslēgta gaisma dejo uz pienenēm
Caurvējš nozog aizkarus
izdzēšot tos sienā.
Viltus taureņi
pārvēršas par komētām.
Smilgās iepītie smiekli
apsola aizmirst debesis
tiklīdz lāstekas sadurs
putnu spārnus.

dejoju ar savu ēnu
sadegušā pļavā