all I ever wanted,was to disappear for a few days
- Pūk, apsoli tu arī, ka tu mani nekad neaizmirsīsi. Nekad, nekad. Pat ja man būs jau simt gadu.
Pūks brīdi padomāja. - Un cik tad man būs gadu?
- Deviņdesmit deviņi.
Pūks pamāja ar galvu.
- Es apsolu, - viņš teica..


- Kāpēc tu tā smaidi? - Sarežģītais Zvirbulēns noprasīja.
- Tāpat vien. - Zaļā Vārna pavēra knābi. - Jauks laiciņš.
- Laiciņš jau p a t s ir jauks, - Zvirbulēns nerimās. - Bet kāpēc tu tā smaidi?
- Kā tad es smaidu? - Zaļā Vārna paklakšķināja ar mēli.
- Tā s p e c i ā l i, - sacīja Zvirbulēns. - Tā, ka es nevaru saprast.
- Viss jau nemaz nav jāsaprot. - Zaļā Vārna piešķieba galvu. - Tad vairs nebūs interesanti. Nebūs
s p e c i ā l i, - viņa piebilda..

</font>Tev nesāpēs sirds,tev nelūgsies laiks,tikai lūpas vēl dzīs..Tev nedziedās nakts,tev nesmaržos vējš,tavās acīs būs sniegs</i> (c)DzP