cik ļoti gan reizēm ziņkāre neliek mieru,un tā gribas uzzināt ko domā citi,pārsvarā pirmais,protams,- ko domā par mani, - tad seko kas cits.un cik gan cilvēki uz viņam uzdoto jautājumu "ko tu domā?" pasaka taisnību.
cik gan ļoti tas atrisinātu tik daudz sarežģījumu,bet tai pat laikā,cik ļoti notrulinātu mūsu domāšanu.
viss kļūtu tik vienkāršs,ka nebūtu interesanti dzīvot.
vai tad visi nedomātu ko vienu?nebūtu jēga bēgt,jo apturētu.laupīt,jo atklātu.melot;kautko teikt;minēt..
mūsu ierocis ir mūsu neatklājamās(protams,ne visas) domas.
pagaidām..