Hermanis Hese - Sidharta
"Kveldinoši sapņi zibēja viņa acīs, kas bija tapušas lielākas, gari izauga kalstošo pirkstu nagi un sausā, spurainā bārda uz zoda. Ledains kļuva viņa skatiens, kad viņš sastapa sievietes; viņa lūpas nicīgi savilkās, kad viņš gāja pa pilsētu starp skaisti tērptiem cilvēkiem. Viņš redzēja, kā tirgoņi tirgojas, prinči dodas medībās, sērotāji apraud savus mirušos, palaistuves piedāvājas, ārsti aprūpē slimniekus, priesteri nosaka sējas dienu, mīlētāji mīl, mātes zīda savus bērnus, - un tas viss nebija viņa acu skatiena vērts, tas viss meloja, viss smirdēja, viss smirdēja pēc meliem, viss tēloja jēgu un laimi, un skaistumu un neatzinās savā trūdēšanā. Pasaule garšoja rūgti. Dzīve bija ciešanas."

Paldies arteck</lj> par grāmatu, un paldies arī ref</lj> no kura es paņēmu ;)
---
Šīs rindas pagaidām man vislabāk patika, bet vēl lasu (varbūt būs vēl =).