impulsi
naakotnes plaani, haa, jaa
pagaidu darbi, kas nenogalina iespeeju reagjeet uz impulsiem.
izklaide, kura apzinaata aviizhu sludinaajumos, bet neizsauc vainas apzinju par atkrishanu no centrtieces mehaanisma.
kaut kas suuc tevi dziljaak trulumaa, cilveek. nogurums un bailes, kas paarveershas apzinjaa - traumeetaa apzinjaa, ka laikam jau vecaakiem bija taisniiba. bija, bija taisniiba. tikai apjaut to pats. un apjautiisi, ka lielaakaas veertiibas, ko tu vari atrast, uzrakstiitas uz papiira lakoniskaa formaa, buus taas pashas. patiesiibas vietaa varbuut patiesums. cilveekmiilestiibas vietaa varbuut miers - miers par sevi, kas ljauj neuzbrukt aizstaavoties. vara un speeks - kaa miers. miers un bezgala paarlieciiba paar sevi.

sajutu shodien kaadu cilveeku, pieseedos un piekjeeros, lai sajustu. visa vide ap vinju ir kaa nokaiteets stereotips, dziivaa sabiedriiba, kura lecas. maniem tekstiem nav bijis kauna atkaartoties. tev vienmeer shkjiet, ka kaut kam ir jaabuut kaut kaa. ka tekstam ir jaabuut vizuaali baudaamam, ka paarlieciibai ir jaabuut taadai, ka konkreetaa vecumaa cilveekam ir jaabuut veel nez kaadam. ka jaabuut. taa tu tikai saskati, ka jaabuut un ka nav, bet, kas ir, to tu nesaskati, jaa, tik tuvu pielaist ieskatiishanos aciis ir biistami, jo var atklaaties, ka tev pasham nav taa speeka, ar ko pamatot sevi. ar ko tu pamato sevi? ar fraazeem vai arii tu atziisti, ka vari daudz ko nezinaat? vai tev ir laiks padomaat, pirms ievainot? vai tu pamani otru, kad tu vinju nogalini?

ar ko tu pamato sevi?