Vispār jau man vairāk liekas, ka tas ir tāds kā "crown control". Ir dumpinieki. Un ir tauta, kas šiem dumpiniekiem vajadzīga.
Tātad ir "karalis", kurš dumpiniekiem nepatīk, jo viņam ir vairāk naudas.
Par cik dumpiniekiem arī gribas daudz naudas, bet to iegūt viņi nespēj, rodas varenvarens plāns, ka vajag makani ieriebt tam karalim. Tā tīri aiz skaudības.
Un vēl ir tauta. Tauta parasti pasakās ir tā peklēkā masa, kas visos apstākļos būs par visu labo, un ies pretīm savam mērķim. Vienalga, vai jācīnās kailām rokām pret tankiem, vai vienkārši jākrīt karalim uz nerviem, līdz viņš pats kapitulēs.

Lai nu kā, joprojām nesaprotu, kā tā, ka cilvēki ir tik ļoti viegli iespaidojami. Atliek tik kaut kur tautā parādīties kādam "runātājam", kas sāk klāstīt savu patiesību par to, kas notiek tur augšā. Stāstīt pasakas par gaišāku un bagātāku nākotni. Ka visi dzīvos bagātāk un nevienam vairs nebūs jākalpo karalim.
Parasti pēc šīs revolūcijas pasaka beidzas, jo pasakā jau slikto neraksta.
Realitātē, pasaule nevar pastāvēt tā, ka visiem ir labi. Vienmēr kāds kādam kalpos, cits peldēsies zeltā kā tāds Knaps Makdaks. Alternatīva? Atgriesties komunismā, kur visi bija vienlīdzīgi. Ou, wait, bet komunisms tač ir ļaunums!