Varbūt esmu stulbs vai kā, bet tomēr mani vairāk ir uztrauc lietas, kas tiešā veidā ir saistītas ar mani. Protams, kā saka "pa santīmam nekrāsi - pie lata netiksi", jeb šajā situācijā katrs maurotājs, baurotājs iegulda mazumiņu, bet kopumā sanāk baigais lauķu bars, no kura beigās valdība bik nomīzīs.
Bet, nu, es laikam esmu pārāk lepns, lai pazemotos. Tas laikam tāpēc, ka vectēvs mani tā audzinājis savulaik.
Protestēšana manā skatījumā ir līdzīga ubagošanai. Tas ir pēdējais, ko cilvēks var darīt, lai glābtu situāciju, kad saviem spēkiem viņš to vairs nespēj.