Ejat drst :DD Es mēģināju labot to tekstu, bet nu nevaru izlabot, jo esmu zem galda :DD Burtojiet :D

<
Izraksti no auto apdrosinasanas firmu protokoliem:

Zaļais Opelis brauca man gan pa priekšu,gan aizmuguri,gan no sāniem,
un man nācās ilgi manevrēt, kamēr es tajā ietriecos.

Es dzirdēju, ka sieviete rozā kleitā, kas vēlās pār manu motora
pārsegu, rupji lamājās, lai gan nekā tāda tur nebija.

Laterna, kas iznira no pagrieziena, nekad tur nebija bijusi. Tāpēc es
to sabraucu.

Kad sapratu, ka nevarēšu izvairīties no sadursmes, piespiedu gāzi un
ietriecos citā mašīnā.

Ārsts no ātrās palīdzības mani piedzērušos pataisīja mākslīgi.

Izbraucot no autostāvvietas, es nogriezos pa kreisi un ietriecos
policijas mašīnā, tiesi tur, kur es to parasti daru.

Pirmstam es nemaz nezināju, ka ta mašīna ietrieksies manējā.

Nobraucis no šosejas, pārliecinājos, ka ar bērniem viss kārtībā, un
tikai tad uzbraucu virsū kokam.

Tas, kas man ieskrēja pakaļā, nebija nekāda mašīna, bet gan gatavais
buldozers.

Mums jau kursos mācīja, ka pirmais jānobrauc ir tas, kurš ir mazāk
svarīgs.

Es sāku smieties par cietušo nevis tāpēc, ka esmu jauns, bet tāpēc, ka
viņš smieklīgi vārtījās.

Es nekad nevienam līdz šim nebiju uzbraucis, tāpēc nezināju, kā to
pareizi darīt.

Bet tā sieviete pilnīgi neko nedarīja, kad es viņai uzbraucu.

Piedzēries bija mans brālis, nevis es. Bet, kā viņš tika pie stūres,
es nezinu.

Es domāju, ka lūka ir atvērta, bet kad izbāzu ārā galvu, izrādījās, ka
tā nav.

Policijai es pateicu, ka neesmu ievainots, bet, noņēmis cepuri,
atklāju, ka ir ielauzts mans galvaskauss.

Pārmest man, ka esmu vainīgs, nu nekādi nevarēja, it īpaši, ja būtu
redzējuši tā cilvēka ģīmi.

Krustojumā dega te zaļā, te dzeltenā, te sarkanā - kurš gan tur varēja
ko saprast.

Es uzbraucu tam vīrietim, jo viņš neievēroja satiksmes noteikumus.

Lai kā es viņam miršķināju, viņš man tāpat drāzās virsū ar tālajām
ugunīm.

Es neatbildēju tāpēc, ka tas policists, kurš mani izjautāja, uzvedās
tā, it kā es būtu sabraukusi viņu,nevis to vīrieti..

Kā vēlāk izrādījās, tas, kam es uzbraucu, bija nevis vīrietis, bet
kaķis.

Es zināju, ka braucot nedrīkst turēt rokās mobilo telefonu, bet tobrīd
man pie rokas nekā cita nebija un tas zvanīja.

Tobrīd ceļš jau tā bija pilns, un tad vēl parādījās nobraukta
vecenīte.

Tajā dienā man piedzima dēls, ūdeņi jau bija nogājuši. Tāpēc es tā
steidzos. Vai jums tā nav bijis?
>