Man ir darba koļega vārdā Miks. Citi viņu dēvē vienkārši par Nāvīti. Un ja ar šo kolēģi iet iedzert pa VIENAM alum... tad var rēķināties, ka ātrāk par 24:00 mājās nebūt &) Vakar mājās biju ap 2-iem... bet kopumā jautri... bet sīkumos neiedziļināšos.

Tātad ejot atpakaļ mājup dzirdu, kā no pretējās mājas logiem nāk bļāvieni... sākumā izklausījās, ka kaut kāds ģimenes strīds, jo dzirdēju 1 meiteni un 1 džeku/vīrieti... iegāju dzīvoklī... noģērbos, ielīdu jau gultā.. un pēkšņi dzirdu bļavienus no tās pašas mājas... tagad jau dzirdu vairākus vīriešus un 2 meitenes, no kurām viena vislaik draud, lai viņai neskaras klāt.. tikmēr otra jau kliedz "Nevajag! Lūdzu nevajag!!" Man pietika.. puspliks iznesos uz ielas.. lejā stāvēja kaimiņš Jānis ar saviem draugiem.. un prosta stāvēja un skatījās.. es skrienot garām teicu "Nezinu kā jūs.. bet es skrienu.." Ienesos trepjtelpā (uz durvīm bija arī kods.. kuru kaut kā atvēru ar pirmo spiedienu.. laikam tāpēc, ka 3 pogas bij citā tonī, nekā pārējās - nospaidītas). Pēkšņi kliedzieni apklusuši.. bet niknums manī bij tik mežonīgs, ka es klausījos pie katrām durvīm... un vai nu es, vai tie džeki būtu uz zemes... Skaņas vairs nedzirdēju... durvis neatradu.. NOKAVĒJU! &((( Un šodien visu dienu par to domāju.. visu laiku man galvā ir tās meitenes kliedzieni.. ja es būtu izskrējis minūti agrāk.. man vēl būtu cerība sadzirdēt, no kura dzīvokļa tie bļāvieni nāk.. bet es nokavēju. Nabaga meitenes..

Šodien esmu kluss pēc velna.