Es un viņas.. bet tomēr ES. &)
Hmm.. het te rakstīja postu, kas man lika smaidīt &))

Pēc kura man gribējās papildināt šo punktu:
10) nau jaadomaa, ja nu pamet, jo vieniigais kas var tevi pamest esi tu pats.

Nu patiesībā es to pirmkārt izmainītu uz šādu:

Ir daudz laika parūpēties par sevi, jo tev nav neviena cita par ko parūpēties.

Taču katram jau tas, drošvien, skanētu citādāk &)

Hmm.. un tad man atnāca galvā tā vecā labā patiesība par sevi, kuru vēl neesmu raxtījis.
Daudzi zin, ka esmu cilvēks, kuram būtībā dzīvē nav tāda "lielā mērķa" uz ko tiekties. Pats es apzinos, ka tas ir baigais trūkums. Īpaši tādam cilvēkam kā es, kurš uz šo mērķi tiešām būtu gājis.
Šo problēmu esmu mēģinājis risināt dažādi. Sākumā, protams, mēģinot atrast to lietu dzīvē, ko es gribu... neizdevās. Drošvien esmu pārāk akls.. varbūt izvēlīgs. A varbūt man patīk it viss, ka es nevaru izvēlēties (taču viss patikt tāpat nevar).

Paštukoju.. un pieredze parādīja, ka mīlestība manī rada centību un to pašu mērķtiecību (bez mērķa), kuras man tik ļoti trūkst. Redz, katru reizi, kad man sirds sāk pukstēt... es sāku kaut ko darīt. No tā gājēja, kas iet pa dzīves taku, es uz brīdi pārvēršos maratonistā, kurš uztaisa izrāvienu (sprintiņu). Ar laiku pāriet.. un es atkal novājinu tempus, un turpinu iet lēnām. Varbūt arī tādēļ man ir tik svarīgi tas meklēšanas process.. jo tas liek manai sirdij pukstēt, un man veikt šos sprintus. Bet.. saprotot to, ka tas nav pastāvīgs variants... un ka tādas īstās mīlestības drošvien man dzīvē tiešām nav bijis, kuras dēļ es varētu iet caur to uguni un elli.. ar domu, ka kādreiz es pieklauvēšu pie Viņas durvīm, un kad viņa tās atvērs, ieraudzīs jaunēkli baltā zirgā, ar puķi vienā rokā un gredzenu otrā.. kurš nolec no zirga, nostājas uz ceļa, un saka "Vai Tu... kļūsi par manu sievu?" ... blā blā, CUBA. &PP

Nu vo.. vārdsakot jā... visam vajag motivāciju. Es varu daudz darīt viens.. bet man vienmēr vajadzīgs kāds, kā dēļ es dzīvoju.. kura dēļ es kaut ko daru... jo.. varbūt tā ir kāda mana psiholoģiska trauma.. varbūt kas cits. Taču sevis paša dēļ dzīvot es vēl neprotu &) Varbūt laiks iemācīties?

P.S.- Rīgā (Rīgas rajonā) ir tāda vieta, ko sauc par Mīlestības salu. Kādreiz noteikti noīrēšu laivu (ja atradīšu savu TO īsto pusīti), un aizvedīšu viņu tur kādā siltā skaidrā vasaras naktī, paņemot līdz telti, teleskopu... uzkursim uguni... un man šķiet, ka tas noteikti būs vakars, kuru viņa atcerēsies ilgi &) Lai gan... nevar zināt... tādam cilvēkam kā man dzīves gaitā var rasties ļoti daudz šādu ideju &)

P.P.S.- A vispār ir tā. Es PILNĪBĀ uzticos šai pasaulē tikai divām personām: 1)sev, 2)nevienam.
Un es ceru, ka kādreiz uzradīsies vēl trešais cilvēks, kuram es spēšu PILNĪBĀ uzticēties &)