I've lost my spirit, to give it a rest.
Acis līp ciet. Man ir auksti, es svīstu...
Es esmu puķe, un tagad es vīstu.
Iekšā viss deg, man nav spēka, man sāp...
Un sirds arvien stiprāk un stiprāk sist sāk.

Bet man ir vienalga. Man sāp, bet es ciešu.
Es zinu, ka drīz jau uz mājām es iešu.
Man negribas ēst, man trīc rokas, sāp galva.
Esmu es suns, kuram krīt ārā spalva.

Un domāju es nepārtraukti par to...
Ka ieksējais gars sevī jāsakārto.
Jo tiklīdz es ieksēji zaudēju spēkus,
tā tūlīt ir klāt arī iesnas un klepus.

Es cīnos, es ciešu, bet nesāp man tik,
cik sāp man kur citur - tik tak tik tik tik...
Bet esmu es tas, kuram ceļš vēl ir tāls...
Un nedrīkst ne mirkli šis piusis būt bāls.