Sakarā ar šī vakara L.P. noskaņu, pastāstīšu jums pasaku...
"Reiz dzīvoja kāds vīriņš, kuru sauca Makaronfabriks Sprādziens. Taču par cik viņa īstais vārds nebija viegli izrunājams, kā arī nevienu neinteresēja gari vārdi, visi viņu dēvēja par Džungu.
Tā nu kādu vakaru viņš sēdēja savā darbnīcā skrūvēdams fapmašīnu, kad piepeši atvērās durvis, pa kurām ienāca būtne vārdā Piedāvājums, lai uzaicinātu Džungu uz kādu vietu, kur cilvēki ir laimīgi un rok dimantus. Sākotnēji Džungu Piedāvājuma piedāvājums neinteresēja... tomēr viņš nolēma, ka uzzinot ko vairāk - zaudētājos tāpat nepaliks, un piekrita tikties vēlreiz, lai uzklausītu ko vairāk par brīnumaino dimantu raktuvi.
Tā nu beigās sanāca, ka stāsts un iespaidi par tiem dimantiem vienā brīdī uztaisīja klikšķi Džungas galvā, un viņš saprata, ka tas ir likteņa sauciens, kas ir jāpieņem.
Ierodoties dimantu raktuvē, viss likās interesants un skaists. Dimanti bija visapkārt un izskatījās brīnumaini skaisti. Džunga taj brīdī saprata, ka lai arī cik grūts ceļš būs ejams, un lai arī cik nepiemēroti ir viņa līdzšinējie talanti, viņš darīs visu, lai iemācītos sarakt daudz dimantus. Tā nu gāja laiks... sākumā Džungam pilnīgi nekas nepadevās. Nereti bija brīži, kad viņš bija uz izmisuma robežas, jo kā nevarēja, tā nevarēja to spīdīgo dimantu dabūt ārā no cietās klints. Un kad tas izdevās, tad dimants sasists drumstalās, un nebija nekam derīgs. Lai efektīvāk varētu rakt, viņam, kā jau visiem viņa kolēģiem, arī vajadzēja dabūt dimant rakmašīnas apliecību. Tā nu pa dienu sitot ar kaltu pa klinti, bet vakaros mācoties dimant rakmašīnas noteikumus gāja mēneši. Kad beidzot pēc ilgām pūlēm un rakmašīnas instruktoru savtīgajiem nolūkiem, dimant rakmašīnas apliecība Džungam bij kabatā, tie bija īsti svētki. Tas nozīmēja lielu soli uz priekšu viņa dimantu mērķu sasniegšanai. Viņš braukāja pa semināriem, lai izmācītos un saņemtu sertifikātus. Tā nu gāja gadi, viņš jau prata izrakt skaistākos dimantus no visiem saviem šahtasbiedriem... taču tad nāca negaidītais. Šahtu pārpirka bagātie Šahtlandes uzņēmēji, un Džunga ļoti saskuma. Viņa dzīves jēga bija zudusi. Viss, kam viņš veltīja ilgo laiku, bija kā kaķim zem astes. Viņa sapņu raktuvi izrāva tieši viņam no rokām. Visus dimantus konfiscēja. Viņa dvēsele kļuva kaila.
Piedāvājums mierināja Džungu, ka atradīsies citas šahtas ar skaistiem dimantiem. Taču Džungam kaut kas teica priekšā, ka tas ir gals. Viņš zināja visas pasaules lielākās šahtas. Un viņš zināja, ka tās visas pieder Šahtzemes uzņēmējiem. Viņš negribēja pamest Piedāvājumu un savus biedrus, taču taj pat laikā viņa dzīves dzirkstele bija dzēsta..."

Šis ir fragments no grāmatas Džungas Piedzīvojumi. Un taj periodā Džungam patiešām bija bēdīgi. Nākamreiz, mīļie, mēs uzzināsim, kā tad Džungam veiksies tālāk, un kādus pagriezienus dzīve tam sniegs, bet varbūt viņš pats... Čava-baja!


Offtopic: šovakar tika atvērts vīns no Itālijas, kas bija īpaši taupīts speciālam notikumam. Te tev nu bija - sagaidīju. Oparapapam.