Bla šodien ne pa jokam uzvilkos. Joprojām nervi uzvilkti.
Nezinu vai pamatota bija mana rīcība, vai nē... joprojām nespēju īsti saprast, vai pareizi rīkojos. Vnk aizstāvēju savu "teritoriju".

Karo4e, kā jau zināms, vecākā māsa kādu laiku bija izvākusies no mūsu dzīvokļa, pēc kā es sajutu tādu kā brīvību. Tagad "nezināmu iemeslu dēļ" viņi abi ar Aldi atkal nakšņo pie mums! Nu protams ģimene ir ģimene un visas lietas... bet nu ir kā ir. Tad nu lūk ievācās viņi pie Ināras lielajā istabā.

Šovakar sēžu spēlēju savu kārtējo "ņiriaļno" maču CS. Pēkšņi istabā ienāk (pēc izskata aplietojusies/apdzērusies) Ināra ar kaut kādu džeku, kuru pirmo reizi redzu. Nu pagāja kādas 20 sekundes, kamēr sāku nojaust, kas notiek. Nu un tad nostrādāja instinkts sargāt savu teritoriju. Vienvārdsakot aiztriecu māsu ar visu džeku nakuj. Mēģināju gan ieskaidrot, ka pirms kaut ko dari, varbūt jāpajautā, vai citiem nav iebildumu... bet nu tas bija tik "nagļoš", ka prosta ne sveiki ne labdien.. ienāk istabā, izslēdz gaismu.. nu un 'tipa ar tekstu "nu tu jau pats saproti" abi apsitušies aiziet augšā uz gultu. Protams līdzko viņi tika augšā, viņiem nācās samierināties, ka istabā sēž "pārāk nikns suns"!


Bet vot tagad nu jau stundu sēžu un domāju.. vai mana rīcība bija nepareiza un nosodāma, vai barbūt tomēr manai rīcībai ir attaisnojujms.

Un tagad nevaru nomierināties, jo iekšēji valda dusmas un vainas apziņa vienlaicīgi.