Visas nakts garumā neesmu aizvēris acis. Drausmīgas zobusāpes sākās vakar pirms gulētiešanas, un nav beigušās vēljoprojām. Naktī prātā nāca domas un vēlme pašrocīgi to zobu izlauzt, lai tik vairs nesāpētu... taču izvēlējos ciešanas.

Tūlīt braukšu uz darbu, aizsūtīšu vienu svarīgu meilu, un tad jāmēģina atprasīties šodien, lai varētu ātri tikt pie zobārsta, kas cerams, mani izglābs. Un pēcāk varētu mēģināt pagulēt.

Update: Klīnikā baigi veiksmīgi sanāca sarunāt vizīti. Tā teikt ielīst bez rindas/pieraksta. Bet nu es pēcāk aprunājos ar to opīti, kas bija rindā, kā arī atvainojos, ka liku viņam gaidīt. Tā kā domāju ka ir OK. Zobārste ar asistenti tādas foršas trāpījās. Abas jaunas gados. Gulēju krēslā, kamēr jamās abas ņēmās ar manu muti, un bija patīkami. Nākam trešdien jāiet būs ciemos vēlreiz. Un varbūt pēc tam vēl...
Un vispār radās vēlme, lai man to pagāšās nedēļas zobu arī šīs skaistules sataisa. Ne jau tāpēc, ka skaistas, bet gan tāpēc, ka varēja just profesionalitāti un mūsdienīgu pieeju zobu ārstēšanai, nevis kā pagāšnedēl.. pie nakts dežūrārsta dzīvajā rindā - neko jau sliktu negribu teikt, bet nu tomēr.

Tagad man būs jāuztaisa kartiņa pie šīs ārstes. Forši!

Ok jāiet laikam pagulēt. Lai jums jauki strādājas!