Mūsdienās tomēr zobārstniecības ir advancējušās.
Pat vairs nav bails tupr iet. Ir tikai bails sakost savu nejūtošo muti tā, ka pēc narkozes iziešanas sāpēs &))

Kopumā 20:00 uzzvanīju uz 1188, 20:30 biju zobārstniecībā... 21:10 - esmu jau mājās un pēc ~ 1 h varēšu jau kaut ko ieēst. Jo sākot no vakardienas ieēst bez neciešamām sāpēm, kuras pēc ēšanas ilga vēl vismaz stundu + visu pārējo laiku vienkāršas sāpes, ēšana man bija mocības, un lai arī kā man gribētos ēst, es to nevarēju izdarīt.

Bet kopumā dīvaina sajūta, kad nejūt seju. Daudz savādāka nekā, kad nejūt kājas!


Par vācieti... izrādās tīri tāds sakarīgs cilvis! Lai arī viņam ap 50. Un galvenais, ka atšķirībā no iepriekšējiem "ciemiņiem", šī frukta teikto es nevaru oponēt. T.i. viņš tiešām domā ar galvu apsverot loģiskas lietas, nevis vienkārši izsper teoriju, kuru apgāz daudz dažādu faktu.

Vienvārdsakot prieks strādāt kopā ar saprātīgu cilvēku. Ceru, ka arī laboratorija pēc pāris dienām varēs atkal pilnā klapē un ar smaidu sejā strādāt.

P.S. Laboratorijas vadītāja bija sarūpējusi nežēlīgi labu maizīšu padarīšanu ar lasi un vēl kaut kādām labām gaļām un kūciņas. Tikai pēc 1 maizītes man nācās secināt, ka zobu dēļ neesmu spējīgs to ēdienu izbaudīt. Vispār gribas ātrāk tikt vaļā no tām zobu sāpēšanas problēmām. Man esot nervi zobiem vaļā. Sux.