Laba diena, kas slikti beidzas.

Šodien nagļakā uz šosejas apdzinu mentus. Tie pidari uz 60 km/h brauca, a man bij uz Rīgu jājož uz Traumām!
Nu vot izprovocēja mani. Bet principā, kā jau tam arī jābūt - pats vainīgs. Izrādās tur zem sniega bij dubultā nepārtrauktā līnija (kas vēl būtu štrunts, jo to nevarēja redzēt), un kaut kur uz atpakaļu esot bijusi zīme "Apdzīt aizliegts", kuru kaut kādu iemeslu dēļ nemanīju. Būs nākamreiz jāpačeko. Tas ir izbraucot no Cēsu/Valmieras šosejas uz Pleskavas šoseju. Tur ir kaut kāda kafeinīca, un uzreiz uz Rīgas pusi lejā iet kalns. Vot tur arī to manevru taisīju.
Rezultāts: -40, +2

A citādi.. viss kārtībā. Tikko ierados no darba. Un ja neskaita šīsdienas kārtējo trakumu, tad man šodien bij baigi labs garastāvoklis jo: 1) braukt pa tik piesnigušiem ceļiem manī rada prieku, kā bērnam, kas ceļ no tā paša sniega sniegavīru; 2)tas, kas šodien notikās uz Latvijas ceļiem, radīja tādu kā "brīvdienu" sajūtu;

Darbā: joprojām uz maniem pleciem ir smagas lietas. Un no manis principā (nu jau atkal) ir atkarīgs, vai, zaudējot Traumas, firma nepazaudēs samērā apaļa cipara ienākumus gadā. Līēla cipara.
A ko es.. tāds mirstīgais vien esmu... kas sevi nežēlo.

Chalenge...