Tā.. mazliet patiesības.
Ir kaut kā iegājies, ka daudzi cilvēki, kas kaut ko zin/prot, citreiz pasmejas par tiem, kas to nezin/neprot.

Vispār stulbi...

Redz, katrs savu laiku tērē citādāk. Viens attīsta kaut ko vienu, cits kaut ko citu. Neba jau katrs no mums ir "wunderkinds", kas spēj attīstīt savas spējas, patērējot tam mazāku laiku, līdz ar ko, apgūt vairāk lietu nekā citi.

"Slinkums"... arī par to es padomāju. Esmu ievērojis, ka par slinkumu pēdējā laikā saucu lietas, kuras man ir, nevis "slinkums" darīt, bet gan vienkārši jūtams laika trūkums, lai to darītu. Pēc dabas es slinks neesmu... izvēlīgs gan!

Un tie cilvēki.. kas domā, ka ir gudrāki par citiem: teikšu vienu - lai kāds izaicina mani, lietā, ko es nepārzinu, un, ja man tas liksies pietiekami svarīgi, es apgūšu jebko, lai tikai visu acu priekšā ieliktu to viņam sejā!

P.S. - nē, mani neviens šodien par stulbu nenosauca un par mani nepasmējās. Gluži otrādi.. šodien kārtējo reizi "pārspēju sevi".