Ljauni jau. Ljauni.
Tāda stulba ņirgāšanās un tā. Bet kaut kā lasot cauri, nu nevarēju neparādīt zobus &DD
<
Zirgi zviedz un govis mauj,
Ganiņš priecīgs ķepā rauj.
Strauji beidzot kāja slīd,
Puika slapjā zālē krīt.
Trīne sit ar dēļa malu
Ievelk šim pa pimpja galu!
Tautu meita kūsi kasa,
Aiz eglītes stāvēdama;
Noskatās mans bāliņš,
Lādē savu pistolīti.
Ak tu kuces līdzeniece,
Kam piedirsi istabiņu?
To darīja cāļu gaļa,
Mani balti kāpostiņi.
Vai grietiņa, vai māsiņa,
Tavu dziļu petenīti!
Speru kāju, duru mietu,
Vēl dibena nedabūju.
Gāju meklēt ziemeļmeitu,
Atradu to krūmos beigtu.
Apkārt tai bij zelta rota,
Pati vidū izvarota.
Gāju meklēt ziemeļmeitu,
Atradu to sūdos beigtu.
Kājas plati, kleita pušu
Pilna dirsa sūdu mušu.
)" />
Pisties tas nav grēks,
Tas ir mīlestības spēks,
Bet tā bērnu dzemdēšana
Tīrā pežas bendēšana!
Sniegi un raķetes jaucas pa gaisu,
Salatēvs padirsa dāvanu maisu.
Sniegbaltīte uzmācās visiem kā mauka,
Re cik mums Jaungada ballīte jauka!
Ko lai vēlam
Mūsu brašam tautu dēlam?
Pimpi augšā vienmēr staltu,
Autiņu ar šipiem kaltu,
Un vēl tautu meitu baltu,
Kuru citi nesauktu par mauku.
Rudenī kad lapas birst,
Nāc uz mana kapa dirst,
Ja tev` kāds tur ieraudzīs,
Krustu dirsā iespraudīs.
Meža vidū dīķītis
Dīķī bebra līķītis
Vaigi viņam bāli, bāli
Mauka aizrijies ar zāli
Zālišu paciņa veļas pa gaisu,
Sētā nāk rūķīts ar narkotiku maisu.
Atnāca priekšnama atstāja kluci
Un aizgāja izdrāzd kaimiņu kuci......
Pisies, meitiņ, kad tu gribi,
Jāņu nakti nepisies:
Tad aug dēli zemi resni,
Uz meitām piseligi.
Kas ta, velns, par puķi auga
Jāņa tēva dārziņā:
Kāts pipeles resnumā,
Lapa pežas platumā.
Kas pisās Jāņu nakti,
Mūžam pisti nedabūs:
Nogriež pautus, aizšuj pežu,
Lai tie vairs nepisās.
Mīļo sala vecīti,
Iespraud dupsī svecīti!
Tad būs silti, tad būs jauki,
Kad no dupša tecēs tauki.
Auksti vēji, sniegi pūta,
Salatētis šņabi sūta.
Kā mēs bērni rīkosimies?
Laikam atkal pierīsimies.
Salatēvs pa gultu tupus,
meklē Sniegbaltītei pupus.
Paņem binokli un lupu,
Jupis rāvis - nav to pupu!
Sniegbaltīte iet pie ārsta,
Ginekologam bēdu stāsta -
Salavecis vecais āzis,
Eglē pakāris un drāzis,
Čiekuri un skujas bira,
Rūķi vai aiz smiekliem mira.
Rudenī, kad lapas birst,
Baigi gribas dirst.
Dirsa pilna lapu lapām
Un vēl piedzīta ar tapām!
>