Man nekad nav bijusi vēlme tērēt atvaļinājuma dienas uz jau tā brīvdienu pilnu periodu &)
Lietderība - tā ir lieta, kas man dzīvo līdzi.

Tāpēc gribējās paņemt pirms vai pēc.

Runājot par aizbraukšanu "ārpus", nu, manuprāt to naudu citreiz labāk tēvzemē notērēt. A pa ārzemēm tīri ekskursijas ziņā man i pa komandējumiem sanāk pabūt. &)

Bet nu iekšēji, jau brīžiem jūtu, ka man to atvaļinājumu baigi prasās. Un zinu arī to, ka manā darbā es nekad nesagaidīšu brīdi, kad būs mazāk darba. Darbs būs vienmēr.. laikam vienkārši ir jāiet pie priekšniecības un tas jāņem.

P.S. - nekad neesmu aizdomājies par to, ko taj atvaļinājumā darīt. Nu, no viedokļa, ka kaut kur aizbraukt. Laikam esmu pārāk liels sēne, lai bez īpašas vajadzības vienatnē kaut kur brauktu &) Bet, kas zin. Var jau iekāpt taj pašā mašīnā un kaut netālu uz kādu valsti aizbraukt.