Bļēēē..
Tu pat iedomāties nevari cik veiksmīgs es vakar biju!
Nu visi koļegas, kas to redzēja un jovairāk mēs, kas braucām, joprojām nevaram īsti aptvert, kā var šitā te veiksmīgi un mīksti noavarēt, uz 90 ienesoties grāvī.

Kā Uldis izteicās - "kāds tur no augšas būs pielicis savu roku".

Tik daudz sagadīšanos...
- mašinu nesanesa uz sānu, citādi būtu ripojuši;
- mašīna neapvēlās uz jumta pāri, kad ienesāmies grāvī un jamā nostājās uz purna metot pakaļu pāri.. bet tad atkrita apakaļ;
- ieskrējām mīkstā melnzemē;
- Signe (grāmatvede) sēdēja īstajā pusē aizmugurē. Ja sēdētu otrā, mašinu parveltu uz sānu, iespējams;
- uzreiz klāt piebrauca vietējais un pa 5 Ls izvilka mašinu no grāvja. Praktiski 15 minūtes mēs tur tik pabijām, ņemot vērā, ka tas bij ārpus apdzīvotas vietas.
- viss, kas mašīnai bojāts = labā priekšējā fāra (spuldzīte sapisās) un bik izrauts plastmasas bampers (bet nu tik minimāli, ka vizuāli to pat pamanīt nevar, kad atlikām apakaļ;
- visi 3 pilnībā veseli un nesavainoti;


Vakar sēdēju taj kempingā, un apdomāju.. kā varēja būt.

Vilma (apkopēja) bij par to visu tādā starā, ka uz jautājumu, vai atpakaļ jamā ar mani brauks viņa atbildēja: "A tu vēl šaubies??" &D

Nu karo4, būs tagad mācībiņa, ka uz 90 no asfalta uz grunteni līkumā iet nevaig... un būs arī ko atcerēties kā piedzīvojumu.

Kolēģi vakar smējās - nu re.. būtu pasākums kā pasākums, a reku Robčiks vismaz kaut kādu actionu uztaisīja.