Bija jau pierasts, ka filmās Hjū Grānts = turīgs, pašpārliecināts vecpuisis un brunču mednieks. Šai filmā, tavu brīnumu, viņš nebija tas, kas izvēlas, bet tas, ko izvēlas. Pašpārliecinātībai, humoram un nepārtrauktiem sīkiem meliem tas, protams, ne nieka nekaitēja.

Joki, patiesībā, bija reti labi. Filmā bija daudzas labi iznākušas tiešām komiskas situācijas, kuras atstāstīt gan labāk nemaz nemēģināt.