Labi. Filmas beigās skan Sarah McLachlan - Sweet Surrender.

Bija jau pierasts, ka filmās Hjū Grānts = turīgs, pašpārliecināts vecpuisis un brunču mednieks. Šai filmā, tavu brīnumu, viņš nebija tas, kas izvēlas, bet tas, ko izvēlas. Pašpārliecinātībai, humoram un nepārtrauktiem sīkiem meliem tas, protams, ne nieka nekaitēja.

Joki, patiesībā, bija reti labi. Filmā bija daudzas labi iznākušas tiešām komiskas situācijas, kuras atstāstīt gan labāk nemaz nemēģināt.

Ekskluzīva manta - korejiešu "American Pie". Skepsi pie malas, viņiem sanāk tiešām smieklīgi, un, atšķirībā no pīrāga, ir arī sižets(!).

Daudz šaušanas, kaušanās, skraidīšanas, sprādzieni. Viscaur filmai fonā skan baisas skaņas. Asinis dažādās formās - plastmasas maisiņos, šļircēs, sarecējušas, sakaltušas utt. Darbība noris tumšos kambaros, pazemes ejās, metro, netīrās, tumšās šķērsielās. Personāži aprīkoti ar tumšu grimu un matiem, ādas apmetni, nagiem, ragiem, koši zilām acu zīlītēm. Triki, lēcieni un kritieni vēl daudz nedabiskāki, kā iekš Matrix. Noslēdzot jāpiemetina - atliek vien pasmaidīt. :)