Ja valsts vadītāji vēlas paturēt savus klientus pilsoņus un saņemt no viņiem ienākošos nodokļus, informāciju u.c. resursus, kas nodrošina valsts eksistences turpināšanos un, vēlams, augšupeju, tad viņu instrumentāli racionālās interesēs ir nodrošināt savu klientu pilsoņu labklājību, neatkarīgi no reprezentācijas.

Tas, ka inteliģence un kompetence pašas par sevi neizkliedē tumsu, kas nāk pirms mums, ir skaidrs, "to be human is to make ten thousand errors" utt., utjpr., bet, tajā pašā laikā, šie faktori ir universāli katalizatori. Ceteris paribus (ko šeit varam pieņemt, jo smadzeņu tarakāni mums visiem ir aptuveni vieni un tie paši), konkrētā virzienā kompetents cilvēks spēs nomenedžēt attiecīgā veida kompleksas situācijas statistiski nozīmīgi labāk par cilvēku bez šādas kompetences.