sapnis
Tundra, kaut kur Krievijas ziemeļos. Urāna bagātināšanas/ izotopu atdalīšanas rūpnīca. Mēs garāmejot esam to nedaudz aptīrījuši, tātad katram kabatā pa palielam bagātināta urāna oksīdu maisījuma klucim. Kopā kādi 15 cilvēki, tb neliels bariņš. Atjēdzamies, ka esam pamanīti un mūs ķers ciet (nu tipa helikopteri lidinās, kaut kāda brīdinājuma šaušana un tā.) Ko darīt? Risinājums vienkāršs - katrs savu urāna paraugu norij. Visi iet tālāk. Tundra. Auksts, visi nosaluši. Atkal, ko darīt? Elementāri - jāsastājas cits citam tik tuvu, lai norītajos urāna elementos sāktos stabila ķēdes reakcija un tie siltu, attiecīgi ķermeņu ūdens strādā kā neitronu palēninātājs, reakciju regulē ar attālumu starp cilvēkiem, izvēlas komfortablo, tā lai katram silti. Viss ir brīnišķīgi, tikai 2 meitenes vēl joprojām nosalušas, jo viņas vazājušās nevis pa gatavās produkcijas novietni bet pa centrifūgu cehiem un attiecīgi pievākušas/ norijušas pudeles ar urāna heksafluorīdu, kurš karsējot iztvaiko un tāpēc baidās nākt par tuvu.