es, protams, atkal to nevaru noformulēt jēdzīgi,

bet man šķiet, ka prikols ir ne tikai mērķos, bet arī procesā, nu tb pofig, kāds tev ir mērķis, ja ceļš līdz tam nemērā sūkā katrā tā posmā, tad kaut kas nav kārtībā (tb imo ir jēga veidot procesus, kurā pie mērķiem nonāk čerez že, bet toties patīkami) un integrēt šādu procesu jau pirmajos līmeņos, lai neaizmirstas

nu ja mēs vispār runājam par tādiem saprātiem, kas ir spējīgi just prieku un gandarījumu (bet then again, ja es pareizi saprotu, arī AGI principā jābūt prieka/gandarījuma aproksimācijai?)