Teorētiski to visu var nodrošināt paši, ja gribētu, nav jau teikts, ka tur nav inženieru. Latvijā droši vien grūtāk ar saules vai vēja enerģiju.

Blogā piesauktās amīšu kopienas jau diezgan pašpietiekmas, bet dzīvo askētiskāk, tāpēc varbūt viņiem vieglāk solidarizēties.
Vēl ir arī ekociemati, bet nu arī daudz problēmu. Gan jau arī tas, ka kādam nāksies strādāt vairāk, bet citi negribēs. Un tad būs sajūta, ka citus izmanto kopienas uzturēšanas mērķiem. Nu var vēl ieguglēt par citām neatkarīgām kopienām, kas paši visu nodrošina. Bet vienmēr būs kādi trūkumi ilgtermiņā.
Cilvēkiem bijušas ilgas pēc brīvības (lai cik patētiski tas neizklausītos, laika ierobežojuma dēl šo atbildi rakstu ātrumā). Toro filozofiski anarhiskais divus gadus ilgušais eksperiments par pašpietiekamu dzīvi mežā parādīja, ka viens cilvēks var pastāvēt neatkarīgi no valsts un patērētāju kultūras. Viņš savā grāmatā gan ko tādu nevienam neuzspieda, bet idejām bija ietekme, kā ar nevardarbīgu pretošanos var bīdīt lietas. Reizēm tas viss ir kā protests valsts visatļautībai, pat ja saprotami, ka var radīt normālus pretjautājumus. Jo ne jau visi šādi gribētu vai varētu dzīvot.