Nemetīšu - pats esmu piedzīvojis tādu fenomenālu jaudu atmest pīpēšanu. Pēc dievkalpojuma pagrīdres draudzē pārmetu Bond paciņu pāri sētai un vairs nepīpēju.

Es to interpretēju šādi:
gribēju baigi ilgi atmest, galvā tas visu laiku kuļas, tikai gribasspēka nav to atmešanu izturēt, nav iedvesmas, jo dzīve tāpat bezjēdzīga un tas, ka ātrāk lienu kapā, ir mana darīšana - tikai un vienīgi mana.
Un pēc dievkalpojuma - kāds 5. mēģinājums, izdevās. Dievkalpojumos ko darām - mazāk par sevi, vairāk ieskatīties sevī.


Nav kristietības spēks. Visu reliģiju/introspekcijas spēks. Bet, runājot par reliģiju izcelsmi aizvēsturē...