Nuuu, es to savā gadījumā skaidroju ar savu vēsturi un izaugšanu pusbāreņa virzienā. Kas bērnībā netika saņemts, tas netiks saņemts nekad - tur tukšums un void.

Iedomājies, ka ikdiena sāp, ka nekam nav jēgas, ir nulle motivācijas līst no telpām ārā tajā netīrajā, melīgajā sabiedrībā.

Viens no mīļākajiem aliņiem - Senča eksistenciālais tukšums :)