Par šo būs jāpalasa. Esmu aizmirsusi par psiholoģijas skolām un novirzieniem, jo likās, ka KBT balstās novērojumos. No KBT man palīdzēja dienasgrāmatas rakstīšanas metode, kad strādāju sev neierastā un skaļā vidē ar bērniem. Var jau oponēt, ka pašrefleksiju jau praktizēja seno grieķu filozofijas skolas, tas neka jauns.


Ja kāds tīši provocē un izraisa trauksmi man nešķiet ok. Ja to māca, tas jocīgi, jo parasti speciālists balstās arī savos vērojumos un sarunā ar konkrēto cilvēku, ne tikai tajā, kas mācīts, jo taču diezgan empātiski cilvēki šo profesiju izvēlas.
Bet, vai tev bijusi slikta pieredze ar psihologiem vai terapeitiem?