OK, bet padomā par šo
1) ir daudzi cilvēki, kuriem ir nediagnosticētas smadzeņu bioķīmijas (un uzbūves vispār) atšķirības
2) reizēm šiem cilvēkiem izraksta medikamentus, kuru efekts ir pierādīts (un gan jau ka varētu sarakstīt sarakstu ar izgudrojumiem, kuri ir notikuši tādēļ, ka cilvēki ir bijuši uz antidepresantiem, antipsihotiķiem, garastāvokļa stabilizētājiem, ko tik vēl ne, t.i., ja cilvēki to baigi popularizētu) => t.i., var apgalvot, ka šīs vielas palīdz "domāt labāk/efektīvāk"
3) citkārt šie cilvēki nodarbojas ar pašārstēšanos, tai skaitā ar narkotiskajām vielām (bet arī daudzām citām vielām) (un dažkārt ir recepte + pašārstēšanās), un tas palīdz (tiesa, nekontrolētākā veidā)

Tātad var apgalvot, ka ir gadījumi, kad narkotiskās vielas palīdz domāt labāk/efektīvāk. Es neapgalvoju, ka optimālā veidā, un skaidrs, ka nebūs tā, ka tie strādātu universāli (tāpēc masveida eksperimenti ar narkotiskajām vielām, ignorējot katra cilvēka specifiku, ir sūdīgi eksperimenti), bet principā šādi gadījumi nav izslēdzami pilnībā.

Smadzenes tāpat ir viena vienīga ilūziju mašīna, apgalvot, ka to stāvoklis kaut kādā "tīrā, dabiskā" veidā ir pēc definīcijas "pareizais", kamēr visi pārējie ir pēc definīcijas sliktāki, ir... nu, atpakaļpiedabisms.