Singularitātes kondīcija, ciktāl varam spriest, ir atkarīga no šī veida melnā cauruma Švarcšilda rādiusa \(r_{s} = \frac{2GM}{c^2}\) un lādiņa harastērikas \(r_{Q}^{2} = \frac{Q^2 G}{4\pi\varepsilon_{0} c^4}\) proporcijas, kur \(Q\) - melnā cauruma lādiņš.

Ja \(r_{Q} \ll r_{s}\), tad melnais caurums būs ļoti līdzīgs elektriski neitrālam Švarcšilda melnajam caurumam, kaut arī tam būs divi koncentriski notikumu horizonti — "parastais" jeb Švarcšilda tipa un Košī horizonts, pie kura laiktelpu apraksta noslēgtām tuvas (bet ne noslēgtas, jo slodzes-enerģijas tenzors diverģē uz horizonta robežas) līknes. Ja \(2r_{Q} = r_{s}\), tad mēs tiekam pie t.s. ekstrēmā melnā cauruma, kas ir mazākais melnais caurums, kāds var eksistēt pie dotā rotācijas ātruma. Savukārt, ja \(2r_{Q} > r_{s}\), tad ir gadījums, kur hipotētiski varētu rasties atvērta singularitāte.