Ir ok, ja nosaka diskusijas robežas, jo varbūt oponentu atbildes lielā mērā būs paredzamas. Nav jau gluži tā, ka neko jaunu neviens nepateiks, bet lielu daļu laika aizņems argumentu un pretargumentu mētāšana no vienas puses uz otru. Tāda ir psiholoģija, jo vairāk kāds grib vilkt uz savu pusi, jo lielāka pretestība. Diskusijai jēga būtu tad, ja mērķis būtu noskaidrot, vai marksisma idejas strādā vai nestrādā, cik lielā mērā patiesas/nepatiesas tās ir, kas tajās tik aktuāls mūsdienu cilvēkam. Interesantāk šķiet meklēt kopīgo, jo varbūt dziļākajā būtībā cilvēki vēlas apmēram kaut ko līdzīgu.