Ja mēs domājam par to kā par mikrofloru tad atkal sanāk izveidojies līdzsvars (mēs zinam kā tikt galā ar kristietību, kristietības ietekmi varam kontrolēt) un tad sistēmā ienāk jauna infekcija kuru nemākam kontrolēt un ir caureja (radikāls islāms, politiskais islāmisms).

Tas ir par virulenci jeb agresivitāti, agresīvie štammi jāpiebremzē. Ja to nedara, tāpat kirdik diversitātei. Reāli skatoties, pašreiz ir jākontrolē kristietība, jāskatās lai tā nelien pie lēmumu pieņemšanas, stingri jākontrolē islāms, jo tam ir immanentas politiskas zamaškas un tendence mācīt apkārtējiem dzīvot, var tolerēt visādus pagāniasmus un vičkraftus, hermētismus, kabalas utt, jo tie parasti ielien savā kaktā un buras, tb nav eksotēriskā jeb organizētas reliģijas komponenta. Tie kopā tad arī var veikt reliģiskās funkcijas sabiedrībā. Sausais atlikums - stingri kontrolēt un ierobežot eksotēriskās organizētās reliģijas ar zamašķām uz masveidīgumu, līšanu politikā un sabiedrības/ izglītības kontrolēšanu un ietekmēšanu. Tādas ir kristietība un islāms. Kristietību ierobežot, islāmu nesākt laist pie teikšanas vispār.