Tas kā reiz meiko sensu, jo reliģijai ir funkcijas sabiedrībā un lielāka reliģiju diversitāte = vairāk iespēju, ka visi centīsies ieviest principu "dari savu reliģiju, kamēr tā netraucē citiem" (t.i., visiem būs izdevīgi, ka visas reliģijas tiek praktizēta saprāta robežās un cita citu pieskata). Ja viena reliģija tiek īpaši atbalstīta valsts līmenī, kamēr citas tiek bremzētas (un tērējot tam līdzekļus - referendums ir dārgi un čakars), tad šai vienai reliģijai parādās vairāk iespēju diktēt savus noteikumus. T.i., ir jēga par to domāt nevis kā par slimību, bet kā par mikrofloru: mums vajag dažādu veidu mikroorganismus ķermenī, nevis tikai viena vai divu veidu.