nu nē, tas kā reiz ir par to, ka vārds tiek uztverts kā primārs attiecībā pret esamību (t.i. "fundamental" kā "pamats") pirmajā citātā - proti, ka ja ir rakstīts x un mēs dabā novērojam y, tad mēs sakām, ka patiesība ir x, jo tā ir rakstīts, nevis patiesība ir y, ko mēs novērojam
un otrajā aspektā - kā Tu iztēlojies ārēju references punktu, kas ir ārējs attiecībā pret visu? un ja tas ir ārējs attiecībā pret visu, tad kā tas vispār var būt references punkts? tas nav par triangulāciju tipa "lai kaut ko saprastu, vajag vēl vismaz vienu lietu referencei", tas ir par "pastāv kaut kas tāds, kas ir tik superreāls, ka attiecībā pret to var izvērtēt visu, un šis kaut kas ir ārpus realitātes"