Piedod, bet man tā nešķiet jauka ideja. Cilvēks - ar ļoti lielu ticamības pakāpi - ir slims, viņam ir paranoidālie murgi (es neesmu psihiatre, bet ir bijusi saskare ar keisiem, klīniskā aina ļoti līdzīga). Diskutēt ar viņu ir bezjēdzīgi, smieties par viņu - nekrietni, piegādāt linkus - pilnīgi lieki, jo tāpat viņš ikvienu faktu iekļaus savās slimājās prāta konstrukcijās.
Atliek tikai vēlēties, lai tas viss neprogresē līdz paša vai citu fiziskam apdraudējumam, un viss.
Tev taču ir bijis pietiekami laika ievērot, ka argumenti un pārliecināšana G gadījumā nedarbojas, vai ne?