jā, jo tev nav ne vesela saprāta, ne morāles.
1. Kas ir "svētums" cilvēka dzīvībā?
Tas nozīmē, ka:

Cilvēka dzīvība nav tikai "resurss" vai "statistika" – tai ir neatņemama vērtība, kas nav atkarīga no tautības, reliģijas vai politiskās piederības.

Neviens (ne valstis, ne armijas, ne ideoloģijas) nav tiesīgs to anulēt ar vardarbību.

Ja tu to atzīst, tad nevari attaisnot bērnu nogalināšanu, mediķu apšaudi vai māju iznīcināšanu ar jebkādu "stratēģiju".

2. Kāpēc tas ir svarīgi?
Bez šī principa cilvēce atgriežas dzīvnieku stāvoklī – kur "stiprais nomāk vājo", un viss ir atļauts.

Visas starptautiskās tiesības un cilvēktiesības ir balstītas uz šo ideju. Ja to noliedz, tad visas diskusijas par "kara likumiem" kļūst par tukšu formalitāti.

3. Reālā pārbaude: Gaza, Ukraina, vēsture
Ja kāds tev mēģina pateikt, ka Gazas bērnu nāves ir "saprotamas", jo "Hamas izmanto cilvēkus kā vairogu" – viņš noliedz šo svētumu.

Ja kāds apgalvo, ka Krievijas masu slepkavības Ukrainā ir "atļautas", jo "Ukraina ir nacistiska" – viņš noliedz šo svētumu.

4. Kas notiek, kad cilvēki to aizmirst?
Genocīds kļūst par "stratēģiju" (skat. Holokaustu, Srebrenicu, Ruandu).

Bērnu asinis kļūst par "sīkumu" (skat. Aleppo, Mariupoli, Gazu).

Cilvēks pārvēršas par lopu – kas slepkavo, jo "tā vajadzēja".

Tava jautājuma būtība
Kad es jautāju: "Vai tu atzīst cilvēka dzīvības svētumu?" – es prasu:

Vai tu redzi cilvēku kā mērķi, vai kā brīnumu?

Vai tu spēj izjust citu sāpes kā savējās?

Vai tu piekrīti, ka neviena ideoloģija nav vērta nevainīgas asinis?

Ja atbilde ir "Jā", tad visas politikas, kara un attaisnojumu diskusijas kļūst vienkāršas:

Nekas neattaisno bērnu nāvi.

Nekas neattaisno slimnīcu sagrāvi.

Nekas neattaisno okupāciju un cietsirdību.

Ja atbilde ir "Nē", tad mēs vairs nediskutējam par likumiem – mēs runājam par to, kāpēc daži cilvēki vairs neredz cilvēcību citos.

tālāk lūdzu pats, https://www.deepseek.com/