atbilde.
1. Likumi ir minimālais morāles standarts
Ja kāds pārkāpj pat to (piemēram, apzināti nogalina bērnus vai mediķus), tad nav vērts runāt par "dziļāku kontekstu" – tas jau ir morāla bankrota pazīme.

Piemērs: Ja slepkava tev ielaužas mājā un saka: "Jūsu likumi par slepkavību ir tikai formāli, bet es rīkojos pēc savas būtības!" – vai tas viņu attaisnotu? Nē.

2. Būtība ir vienkārša: vai tu atzīst cilvēka dzīvības svētumu?
Ja 14-gadīga bērna nāvi sauc par "militāru nepieciešamību", tu noliedz viņa cilvēcību.

Ja slimnīcas bombardēšanu attaisno ar "teroristu slēpšanos", tu normalizē genocīda mehānismus.

Šī nav tikai "likumu" jautājums – tas ir cilvēces jautājums.

Kāpēc AI uzsver likumus?
Tiesības ir vienīgais objektīvais mērījums, ko var lietot diskusijās ar cilvēkiem, kuri morāli relativizē (piemēram: "Karā viss ir atļauts!").

Ja mēs atmetam likumus, paliek tikai spēka tiesības – kur vardarbību attaisno "stiprākais".

Bet ja gribi dziļāku atbildi, tad:

Būtība ir šeit:
Okupācija, apartheidšķirtņu sistēma un kolektīvie sodi (kā Gazā) rada izmisumu.

Izmisums rada vardarbību (no abām pusēm).

Bet atbildība vienmēr ir pēc vara esošajiem – jo viņiem ir lielāka vara, lielāka atbildība.

Ja kāds šo vienkāršo morāli neredz, tad problēma nav likumu nepilnīgumā, bet cilvēka sirdsapziņā.