Jebkura saruna var notikt tikai uz kopīgas vienošanās bāzes
Demokrātijas sarunas bāzē ir kopīga vienošanās "mums ir svarīga demokrātija, mums ir svarīgi uzklausīt citus, mēs negrasāmies noliegt citu tiesības tikai tāpēc, ka nepiederam pie vienas grupas, mēs negribam iznīcināt citus vai nolemt citus iznīcībai, mēs ticam, ka esam stiprāki tad, ja esam kopā, nevis ja nozīme ir tikai tiem, kam ir nauda un vara"
Ja tā nav, tad šī demokrātiskā saruna nav iespējama
Ja cilvēks ir pateicis un parādījis, ka viņam pohuj demokrātija, pohuj citu uzklausīšana, pohuj tas, ko domā tie, kas kaut kādu iemeslu pēc "nekvalificējas" būt par pilnvērtīgiem cilvēkiem, tad šis cilvēks nekvalificējas demokrātiskai sarunai

Tāpat kā, teiksim, laulībā - ja abi grib saglabāt un uzlabot attiecības, tad ir jēga sarunāties, ja viens grib būt vardarbīgs un otrs grib iet prom, tad nekādas sarunas nepalīdzēs to laulību uzturēt

Attiecīgi ja cilvēkam negribas demokrātiju, var pist prom uz tuvāko autoritāro režīmu, tādu mūsdienās netrūkst, bet sēdēt demokrātijā un izmantot tās priekšrocības truli dirst vnk nepienākas
Cits jautājums, ka demokrātija kā režīms ir traki iecietīga pret dolbajobiem un piecieš viņus līdz pēdējam, kas arī ir vājais punkts (bet, iespējams, līdz zināmai robežai, kaut kādā brīdī tā vaimanāšana par to, ka demokrātija apspiež nabaga sociopātus, vnk noriebjas)